Visbiežāk pacients dodas pie ārsta, kad vēnu varikoze jau sāk fiziski traucēt - kājās ir parādījusies tūska un noguruma sajūta. Vēlāk sākas izmaiņas ādā un zemādā. Šis process var būt sāpīgs, un, slimībai progresējot, parādās nedzīstošas brūces jeb trofiskās čūlas. Statiskas dati rāda, ka līdz šādām slimības stadijām parasti nonāk aptuveni 17% iedzīvotāju. Tātad ir viegli izrēķināt, ka Latvijā šobrīd ir ap 340 000 cilvēku ar jau ielaistām vēnu problēmām.
Svarīgi apzināties, ka visiem pacientiem slimība noris līdzīgi, izejot visas slimības stadijas. Ja vēnu saslimšana netiek ārstēta, uz ādas agrāk vai vēlāk noteikti parādīsies brūni pigmenta plankumi, bet pēc tam arī čūlas. Ārstniecības procesā slimības progresiju var apturēt, taču būtiskas izmaiņas ādā un zemādā ir neatgriezeniskas. Tas nozīmē, ka ielaistās situācijās var izārstēt bojātās vēnas, bet pilnībā izārstēt slimo kāju nav iespējams. Piemēram, pacientam ar izteiktu tūsku kājā izoperē slimās vēnas un novērš tūskas iemeslu. Tūska ievērojami samazinās, tomēr, ja kājas audi pirms operācijas ir nozīmīgi cietuši, tad arī pēc tās tūskas atliekas kājā var saglabāties, un var uzskatīt, ka kāja nav pilnīgi vesela.
Ja pacients pamana, ka kājā ir parādījusies tūska vai ādas krāsas izmaiņas, ir pēdējais laiks vērsties pie speciālista.
Akūta problēma, ko parasti pacienti pamana agri, ir vēnu trombi. Virspusējo vēnu trombiem raksturīgs izteikts iekaisums - sāpes, pietūkums un apsārtums trombozes rajonā. Taustot var sajust cietākas vēnas. Šajā gadījumā pie speciālista jādodas nekavējoties, jo pastāv risks, ka trombs var atrauties no asinsvada sieniņas un pat apdraudēt dzīvību. Parasti ārstniecības sākumposmā operācija netiek veikta, lai neprovocētu tromba atraušanos, bet tiek izmantota medikamentozā ārstēšana un kompresijas terapija.
Atkarībā no diagnosticētā vēnu varikozes tipa ārstēšanā izmanto lāzeroperāciju, lāzerprocedūru, skleroterapiju US kontrolē vai arī metožu kombinācijas.
