Atbilstoši Bonnas profesora E. Rabes veiktā vēnu pētījuma datiem, 91% iedzīvotāju novērojama izplatītākā fleboloģijas problēma - redzams sīku zilu vēnu tīklojums kāju ādā. Tā netiek uzskatīta par slimību, bet par vizuālu defektu. Ādas vēnas nerada fiziskas sūdzības un neatstāj iespaidu uz kāju veselību. Tomēr daudziem cilvēkiem, īpaši sievietēm, tās sagādā emocionālu diskomfortu, ietekmē ikdienas aktivitātes un pazemina dzīves kvalitāti. Piemēram, kāda paciente gadiem ilgi nesauļojās pludmalē, jo nevēlējās rādīt citiem savas “vēnainās” kājas.
Šo problēmu var risināt ar vienkāršu metodi, ko sauc par skleroterapiju, kas, piemēram, Vācijā tiek izmantota jau vairāk nekā 30 gadus. Tā nav operācija, bet procedūra, būtībā - medikamentoza metode. Ar speciālu tievu adatiņu tiek veikti dūrieni, un visās mērķa vēnās ievadīts medikaments, kurš reaģē ar vēnas sienu un uzreiz sadalās. Tajā brīdī vēna slēdzas, ar laiku uzsūcas un pazūd. Eiropas veselības aprūpes vadlīnijās ir noteikts šī medikamenta maksimālais pieļaujamais daudzums diennaktī, lai pacientu pasargātu no iespējamām blaknēm. Procedūras panesamība ir ļoti laba, un parasti, lai būtiski uzlabotu izskatu, jārēķinās ar vairākām procedūrām.
Varētu likties, ka 30 gadu laikā esam pilnībā izzinājuši šo metodi, tomēr pēdējā piecgadē ir mainījusies stratēģiskā pieeja procedūrai. Lai iegūtu labākus rezultātus, vispirms jāslēdz tā sauktās pievadošās vēnas un tikai pēc tam - redzamās ādas vēnas. Pievadošās vēnas atrodas dziļāk, un bieži ar aci nav redzamas, tomēr tajā pašā laikā tās ir pārāk mazas, lai būtu saskatāmas ar sonogrāfu. Slēdzot tikai redzamo daļu, bieži vien drīz tajā pašā vietā uz ādas parādās jauns vēnu tīklojums. Mūsdienās neredzamās vēnas tiek izgaismotas ar speciāla aparāta palīdzību, tāpēc tās iespējams identificēt un kvalitatīvi slēgt. Otrs jauninājums ir speciālas palielināmās brilles un apgaismojums. Kad ādas vēnu diametrs ir ļoti mazs un ar aci grūti saredzams, speciāls apgaismojums un palielinājums ļauj veikt procedūru jaunā kvalitātē. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc agrāk šo metodi sauca par skleroterapiju, bet, līdz ar mikroķirurģisko paņēmienu ieviešanu, mūsdienās to sauc par mikroskleroterapiju.
Nereti ādas vēnas ir tikai aisberga redzamā daļa, bet galvenā problēma ir meklējama dziļāk. Tā var būt zemādas vēnas varikoze, muskuļu vēnas vai pat stumbra vēnas nepietiekamība. Šajos gadījumos ādas vēnas slēgšana nebūs efektīva, jo sākumā jānovērš pamatproblēma, izmantojot lāzera metodi, mikroflektomiju, skleroterapiju US (ultrasonogrāfa) kontrolē vai to kombinācijas. Tāpēc visos gadījumos pareiza ārstniecības kursa noteikšanai ir nepieciešama kompleksa diagnostika, ieskaitot ultrasonogrāfiju.
