Analizējot situāciju ar “vēsu ķirurga prātu”, jāsecina, ka vīrusa iedarbība uz cilvēka organismu ir ievērojama un noteikti vērā ņemama, turklāt ar Covid – 19 būs jāsadzīvo vēl gadu, iespējams, pat vairākus gadus. Tomēr tādai panikai, kā šī gada pavasarī, pašlaik nav pamata. Stingri ievērojot epidemioloģiskos pasākumus, ar Covid - 19 vīrusu var sadzīvot veiksmīgi, neapdraudot sevi un līdzcilvēkus.

Man kā flebologam jāatbild uz svarīgu jautājumu, kāda ir Covid – 19 pandēmijas saistība un ietekme uz vēnu aprūpi Latvijā un citās valstīs. Jāatbild pašam sev un arī maniem pacientiem. Nešaubīgi, ka ietekme ir būtiska. Ir daudz savstarpēji saistītu tēmu, par kurām būtu vērts runāt, piemēram, fleboloģijā lietoto medikamentu iespējamā ietekme uz infekciju, bet šobrīd pakavēšos pie divām svarīgākajām tēmām.

Pirmā tēma skar epidemioloģiskos pasākumus vēnu aprūpē. Visā pasaulē attīstās attālināta saziņa, darbs un mācības, tiek izmantota Zoom un citas platformas. Vēnu aprūpē, lai pilnvērtīgi izvērtētu asinsvadu stāvokli, attālināta konsultācija nederēs. Ar aci var novērtēt tikai 15% vēnu, pārējās vēnas atrodas dziļākos audos, un arī arteriālie asinsvadi atrodas dziļumā. Zelta standarts ir konsultācijas laikā veikt arī asinsvadu ultrasonogrāfisko izmeklējumu. Pasaulē šajā laikā bijuši mēģinājumi pacientam pašam tiešsaistē mēģināt izmeklēt asinsvadus ar mobilās sonogrāfa zondes palīdzību, taču šāds izmeklējums ir neinformatīvs. Ārsti apgūst šo metodi gadiem, tā prasa no speciālista pieredzi un specifiskas prasmes, kuras var izkopt tikai ar laiku. Tātad vēnu aprūpē jāsaglabā konsultācijas klātienē.

Lai inficēšanās risku samazinātu līdz minimumam, jāievēro pasākumu kopums, kas ietver pulcēšanās ierobežojumu. Tas nozīmē, ka klīnikā vienlaicīgi var atrasties ierobežots cilvēku skaits, ideālā situācijā 2 – 3 klienti. To var panākt, regulējot pacientu plūsmu. Katrs pacients nāk uz konsultāciju pēc pieraksta, nevis stundu ātrāk, pacientu piederīgajiem nav jānāk līdzi, izņemot gadījumus, kad slimniekam ir kustību traucējumi, pacients ir bērns, vai līdzīgās situācijās. Klīnikā jāievēro 2 m distancēšanās un obligāti jābūt pareizi uzvilktai sejas maskai. Ienākot klīnikā un izejot no tās, klienti dezinficē rokas. Pacienta uzturēšanās klīnikā tiek samazināta līdz saprātīgam minimumam, lai neciestu diagnostikas un ārstēšanas kvalitāte. Medicīnas personāls izmanto gan sejas maskas, gan sejas vairogus. Pie ieejas klīnikā tiek mērīta ķermeņa temperatūra, pacients ar saaukstēšanās simptomiem nedrīkst nāk uz konsultāciju vai ārstēšanu. Pēc katra apmeklētāja telpās tiek dezinficētas visas virsmas, kuras bijušas saskarē ar pacientu. Līdzestīga pacienta un personāla sadarbība var pilnībā novērt vīrusa izplatības iespējas klīnikā.

Otra svarīga lieta ir vēnu aprūpes iespējamība kopumā. Visas sarunas ir tikai par un ap Covid – 19 infekciju, atstājot novārtā visas pārējās saslimšanas. Šobrīd atkal tiek spriests par plānveida palīdzības ierobežošanu visā Latvijā. Šādai rīcībai jābūt kā izmisuma solim, ja visas pārējās iespējas ir izsmeltas. Vairumam saslimšanu ir spēkā nerakstīts likums - ja slimību ielaiž, tad ārstēšana būs sarežģītāka, ar lielāku komplikāciju iespējamību, un ārstēšanas rezultāts būs sliktāks. Tas vienlīdz attiecas gan uz sirds slimniekiem, gan onkoloģiskiem pacientiem, gan vēnu pacientiem. Vēnu slimnieku skaits Latvijā ir ap 600 000, ar vēnu čūlām staigā 20 000 cilvēku. Tā ir nozīmīga sabiedrības daļa, kura ir pelnījusi veselības aprūpi, neskatoties uz Covid – 19 pandēmiju.

Ievērojot visus epidemioloģiskos pasākumus, var tikt realizēta droša un kvalitatīva vēnu aprūpe, kad pacientam nav jāguļ slimnīcā. Uzreiz pēc diagnostikas vai jebkura veida ārstēšanas pacients apģērbjas un dodas mājās, samazinot iespēju inficēties ar vīrusu.

Man nav šaubu, ka mēs kā sabiedrība salīdzinoši viegli pārdzīvosim šo pandēmiju, ja viens pret otru izturēsimies cieņpilni un ar atbildību. Gribētos, lai šajā laikā pēc iespējas mazāk iedzīvotāju ciestu no dažādām veselības problēmām, to skaitā vēnu slimībām, tāpēc ārstiem jāizturas ar sapratni pret saviem pacientiem, savukārt, pacientiem pašiem jāizrāda iniciatīva un jārūpējas par savu veselību un dzīves kvalitāti.