Arnolds Kadišs ir ķirurgs un flebologs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi klīniskajā darbā, ilgus gadus strādājis Stradiņa slimnīcas ķirurģijas nodaļā, stažējies slavenajā Berlīnes klīnikā Charite, paralēli ārsta darbam bijis docents un pasniedzējs Rīgas Stradiņa Universitātes Ķirurģijas katedrā, pirmais RSU sāka pasniegt modernās fleboloģijas pamatus. Dr. Kadišs piedalījies Stradiņa slimnīcas Ambulatorās ķiruģijas centra izveidē, kur organizējis mūsdienīgu vēnu aprūpes sistēmu, sākot ar pasaulē pieņemto diagnostikas veidu, beidzot ar modernu ārstēšanas metožu piedāvājumu un profilakses algoritmu. Kopš pirmās dienas strādājis Dr. Mauriņa vēnu centrā, veicot ap 500 vēnu operāciju gadā.

“Katrs mūsu klients var būt pārliecināts, ka viņa vēnu veselība būs drošās rokās, jo diagnostiku, ārstēšanas plānu, realizāciju, kā arī kontroles vizītes un profilaktiskos izmeklējumus veic viens ārsts, kurš pazīst klientu un pārzina viņa individuālo situāciju. Mūsu klienti saņems pierādījumos balstītu ārstēšanu, lai sasniegtu vislabāko rezultātu,“ par savas klīnikas priekšrocībām saka Dr. Kadišs.

Kāju vēnu jeb fleboloģijas problēmas ir plaši izplatītas, un, pēc starptautisku pētījumu datiem, mūsdienu sabiedrībā tās novērojamas ap 90% cilvēku.

Sīku zilu vēnu tīklojums kāju ādā netiek uzskatīts par slimību, tomēr daudziem tas sagādā emocionālu diskomfortu un pazemina dzīves kvalitāti. Šo problēmu klīnikā risina ar skleroterapijas metodi, proti mazo vēnu slēgšanu, ar adatu ievadot vēnā speciālu medikamentu. Dr. Kadiša klīnikā, lai iegūtu labākus rezultātus, procedūrā tiek izmantotas modernas iekārtas, kas izgaismo un palīdz identificēt vēl neredzamas pievadošās vēnas, kam ir potenciāls izraisīt problēmu atkārtoti, un kvalitatīvi slēgt arī tās.

Nereti uz ādas pamanāmās vēnas ir tikai aisberga redzamā daļa, jo galvenā problēma ir meklējama dziļāk. Tā var būt zemādas vēnas varikoze, muskuļu vēnas vai pat stumbra vēnas nepietiekamība.

Vēnu varikoze sākotnējās stadijās ir novērojama kā tūska un noguruma sajūta kājās, vēlāk tā izraisa izmaiņas ādā un zemādā, bet, slimībai progresējot, parādās nedzīstošas brūces jeb trofiskās čūlas. Atbilstoši statistikai, Latvijā šobrīd ir 17% jeb apmēram 340 000 cilvēku ar aktuālām vēnu varikozes problēmām.
Arnolds Kadišs: “Svarīgi apzināties, ka visiem pacientiem slimība noris līdzīgi, izejot visas slimības stadijas. Ja vēnu saslimšana netiek ārstēta, uz ādas agrāk vai vēlāk parādīsies brūni pigmenta plankumi, bet pēc tam arī čūlas. Ārstniecības procesā slimības progresiju var apturēt, taču būtiskas izmaiņas ādā un zemādā ir neatgriezeniskas. Tāpēc ir svarīgi neielaist vēnu varikozi līdz kardinālām kājas audu izmaiņām, un, jau pamanot paplašinātas vēnas, konsultēties pie speciālista.”

Precīza diagnostika ir svarīgākais priekšnoteikums, lai novērtētu asinsvadu stāvokli un palīdzētu izvēlēties atbilstošāko ārstēšanas metodi. Tas ir nesāpīgs process, kas sastāv no informācijas ievākšanas, apskates un sonogrāfiskas asinsvadu (Duplex US) izmeklēšanas, ko ārsts veic vienas vizītes laikā. Atšķirībā no daudzām veselības nozarēm, kur nepieciešamas papildu analīzes un sarežģīti izmeklējumi, fleboloģijā vairāk nekā 95% gadījumu pietiek ar minēto diagnostiku.

Atkarībā no diagnosticētā vēnu varikozes tipa ārstēšanā tiek izmantotas lāzeroperācijas, lāzerprocedūras, skleroterapija ultrasonogrāfa kontrolē un šo metožu kombinācijas.

Mūsdienās vēnu āstēšana ir kvalitatīvi veicama nelielā klīnikā, ārpus slimnīcām un stacionāriem. Procedūras laikā tiek veikti tikai atsevišķi dūrieni ar tievu adatu, un pacients uzreiz var atgriezties ikdienas aktivitātēs. Gadījumos, kad operācija tomēr nepieciešama, tiek lietota vietējā anestēzija, un radītā trauma ir tik minimāla, ka pacients uzreiz var staigāt un būt aktīvs. Tāpēc droši var teikt, ka visi “briesmu stāsti”, kas dzirdēti par vēnu operācijām, pieder pagātnei.

Šovasar veiktās vēnu veselības aptaujas dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par vēnu veselības riskiem ir zema. Novērtējot situācijas, kurās būtu nepieciešams vērsties pie speciālista, vien puse aptaujāto uzskatīja, ka tūska, noguruma sajūta un sāpes kājās ir simptomi, kas signalizē par slimību un ir noteikti jāizmeklē. Tāpat lielākā daļa aptaujāto kā vēnu saslimšanas pamatcēloni minēja lieko svaru, kā otro - statisku pozu darbā, bet iedzimtību, kas ar galvenais riska faktors, ierindoja vien trešajā vietā. Tāpēc klīnikas misija ir ne tikai veikt precīzu diagnostiku un nodrošināt individualizētu, mūsdienīgu ārstēšanu, bet arī izglītot sabiedrību par vēnu veselības profilaksi kā daļu no kopējās veselības pratības.


Vairāk informācijas:
Dr. Arnolds Kadišs
29460801
27710484
info@drkadiss.lv
www.drkadiss.lv